“Meta” peļņa no krāpnieciskām reklāmām: Iekšējie dokumenti atklāj milzīgus ienākumus un sistēmas trūkumus
Jaunākās ziņas no aģentūras “Reuters”, kas balstītas uz nopludinātiem uzņēmuma “Meta” iekšējās komunikācijas dokumentiem, atklāj satraucošus faktus par krāpniecisku reklāmu apjomu un to lomu uzņēmuma finansēs. Saskaņā ar šo informāciju, sociālo mediju platformās, piemēram, “Facebook” un “Instagram”, lietotājiem katru dienu tiek parādīti pat 15 miljardi krāpniecisku reklāmu. Vēl šokējošāk ir tas, ka šie iekšējie materiāli norāda, ka “Meta” no šīs krāpnieciskās darbības gūst ievērojamus ienākumus.
Ienākumi un kontroles politika
Dokumenti sniedz ieskatu uzņēmuma finanšu prognozēs. Iekšēji sagatavotās aplēses par 2024. gadu liecina, ka no krāpnieciskajām reklāmām gūtie ienākumi varētu veidot līdz pat 10% no uzņēmuma gada kopējiem ienākumiem. Cits dokuments, kas sagatavots pagājušā gada beigās, lēš, ka šī reklāmu kategorija varētu ienest aptuveni septiņus miljardus dolāru gadā.
Kā var rasties šādi iespaidīgi ieņēmumi? Lielākā daļa šo krāpniecisko reklāmu nāk no reklāmdevējiem, kuru rīcība jau iepriekš “Meta” sistēmās ir radījusi aizdomas. Uzņēmums rīkojas tikai tad, ja automatizētā sistēma ir pārliecināta par krāpniecību ar vismaz 95% ticamību. Ja šis pārliecības rādītājs ir zemāks, taču risks pastāv, “Meta” nevis bloķē reklāmdevēju, bet piemēro paaugstinātu maksu par reklāmas izvietošanu. No vienas puses, šī politika varētu kalpot kā atturošs līdzeklis, tomēr faktiski tā uzņēmumam nodrošina ievērojamu peļņu. Tādējādi rodas paradokss – “Meta” faktiski gūst ienākumus no riska, ko rada apšaubāmi reklāmdevēji.
Personalizācijas sistēmas bīstamība
Nopludinātie materiāli norāda uz vēl vienu būtisku problēmu, kas saistīta ar “Meta” personalizācijas algoritmiem. Ja lietotājs noklikšķina uz krāpnieciskas reklāmas, lai arī tas ir kļūmīgs klikšķis, sistēma to uztver kā interesi par attiecīgo saturu. Rezultātā personalizācijas mehānisms turpina lietotājam piedāvāt arvien vairāk līdzīga kaitīga satura.
Lai gan personalizētas reklāmas mērķis ir rādīt saturu, kas atbilst lietotāja patiesajām interesēm, šis mehānisms šajā kontekstā darbojas pretēji iecerētajam. Tā vietā, lai aizsargātu, sistēma faktiski pastiprina lietotāja pakļaušanu krāpnieciskam materiālam, padarot to par “koku ar diviem galiem” – labi domāta sistēma kļūst par riska avotu.
“Meta” gan ir reaģējusi uz šo informāciju, skaidrojot, ka dokumentos minētās ienākumu aplēses nav bijušas precīzas un ka patiesā peļņa no krāpnieciskajām reklāmām esot zemāka. Tomēr neatkarīgi no precīzās summas, reklāmu kontroles un personalizācijas sistēmas dizains joprojām rada būtiskus riskus, kurus uzņēmuma algoritmi var tikai pastiprināt.
Situācija Latvijā: Krāpniecības tendences
Publiskajos “Meta” ziņojumos trūkst detalizētas informācijas par atsevišķām valstīm, tādēļ precīzi dati par krāpniecisko reklāmu apjomu, kas mērķēts uz Latvijas lietotājiem, nav publiski pieejami.
Tomēr ieskatu par esošo situāciju sniedz Latvijas kiberincidentu novērošanas institūcijas “Cert” 2025. gada 3. ceturkšņa pārskats. Tajā apstiprināts, ka Latvijas tīmekļa telpā joprojām notiek plaša pikšķerēšana, kuras mērķis ir izvilināt sensitīvu personīgo informāciju, piemēram, paroles un kredītkaršu datus. Krāpnieki aktīvi izmanto maldinošas reklāmas un viltus ziņas, lai reklamētu krāpnieciskus investīciju piedāvājumus. Lai radītu uzticamu iespaidu, tiek atdarināti populāru Latvijas mediju zīmoli un pazīstamu personu profili.
“Cert” pārskata periodā (no jūlija līdz septembrim) visbiežāk viltus vietnēs izmantotais mediju tēls bija “Delfi” (12 316 gadījumi), kam sekoja “jauns.lv” tēls (7485 reizes). Šie dati galvenokārt attiecas uz viltus vietnēm, kuras imitē mediju vizuālo identitāti ar mērķi reklamēt krāpnieciskas kriptovalūtu investīciju platformas. Arī Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) tēls ticis izmantots krāpnieciskos nolūkos, “Cert” no jūnija līdz septembrim fiksējot 33 šādas viltus vietnes.
Kā norāda “Cert” pārstāve Madara Krutova, lietotāji uz šīm viltus vietnēm visbiežāk nonāk tieši caur reklāmām, kas tiek izvietotas tādās platformās kā “Facebook”, “Instagram” un “Google”. Šādu kampaņu primārais mērķis ir piesaistīt uzmanību, izmantojot pazīstamus un uzticamus tēlus, lai vieglāk ievilinātu cilvēkus krāpnieciskajos piedāvājumos.
Ir svarīgi atgādināt, ka krāpniecības apmēri Latvijā joprojām ir ārkārtīgi augsti. Valsts policijas dati liecina, ka tikai vienas nedēļas laikā (no 1. līdz 7. decembrim) iedzīvotājiem kopumā izkrāpts vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Lai gan lielākos zaudējumus joprojām rada krāpnieciski telefona zvani, maldinošas reklāmas un viltus vietnes kalpo kā svarīgs posms, lai iegūtu cilvēku kontaktinformāciju, kas vēlāk tiek izmantota tālākām, nopietnākām krāpnieciskām darbībām. Tādējādi “Meta” platformās izvietotās krāpnieciskās reklāmas ne tikai tiešā veidā apdraud lietotājus, bet arī veido pamatu ilgtermiņa kiberkrāpšanas shēmām.
